Logo

Mūzika, kas šogad padarījusi NicePlace dzīvi skaistāku, III daļa
21. 12. PLKST. 15:44

21. Lai arī Ziemeļīrijas grupai SNOW PATROL šogad ir iznācis jauns albums, ko viņi paši uzskata par savas daiļrades veiksmīgāko tapinājumu, mēs joprojām kavējamies vienā no iepriekšējiem − „Eys Open” (2006) − un jo īpaši dziesmā „Set the Fire to the Third Bar”. Gary Lightbody balsi papildina amerikāņu kantrī dziedātāja Martha Wainwright, radot tirpas uzdzenošu duetu:

 

 

 

 

22. FULTON LIGHTS ar „Staring Out The Window”. Jāsaka godīgi, ka par viņiem nezinām gandrīz neko, un video interneta saites veidā pie mums kaut kā nejauši atklīda. Meklējot vairāk informācijas, atradām vien tik, ka tas ir bruklinieša Andrew Spencer Goldman muzikālais projekts, kurā piedalās dažādi pieaicinātie mūziķi un ir viens jau izdots albums − „Healing Waters” (2007). Galvenā vērtība NicePlace acīs ir dziesmas video, bet arī mūzika ir šika − gaumīgi uzmundrinošais ritmiskais aranžējums tā vien liek sadīdīties darba krēslā:

 

 

 

 

23. IMOGINE HEAP (1977) ir gan solomāksliniece, gan arī puse no dueta „Frou Frou”. Šī angļu mūziķe ir teju neticama. Sieviete, kura perfekti māk likt lietā savas balss iespējas un noteikti kādreiz ir bijusi, vai vēl ir, Meredith Monk cienītāja. Dziesma „Just for Now” ir no viņas otrā solo albuma „Speak for Yourself” (2005), bet albumā ievietotajā versijā tā šķiet pārlieku sakonstruēta. Piedāvājam esenci:

 

 

 

 

24. Amerikānu elektroniskā roka grupas AWOLNATION singls „Sail” no grupas debijas albuma „Megalithic Symphony„ (2011) ir Valta īpašā izvēle. Visu albumu mēs neiegādāsimies, bet singls ir spēcīgs − muzikālos pretmetos veidotā dziesma ar apokalipsi vēstījošo klipu ir trauksmaini pavelkoša:

 

 

 

 

25. Nu jā, un Tom York (1968) un RADIOHEAD vienkārši ir ģēniji. Esam dzirdējuši cilvēkus šņākājot, ka jaunajā albumā „The King of Limbs” (2011) neesot jauna pienesuma. Cik tad var pienest?! Jo vairāk tamdēļ, ka viņi jau tā ir viena no grupām, kura rokmūzikā ir veikusi apvērsumu. Dziesmas „Lotus Flower” skatāmā versija ar Wayne McGregor horeogrāfiju:

 

 

 

 

26. Slovēņu konceptuālisti LAIBACH. Grandiozs muzikāls projekts, kas ietilpst vēl citā projektā − Neue Slowenische Kunst (NSK), kuriem savukārt ir pat sava virtuāla valsts, par piederīgiem kurai sevi uzskata Laibach! No viņu viena no beidzamajiem albumiem „Volk” (2006) ar oficiālo vai neoficiālo nacionālo himnu parafrāzēm izvēlējāmies Izraēlu, ko Rīgas koncertā šajā pavasarī viņi, diemžēl, nenospēlēja. Bet NicePlace šā kā tā teju ģība no sajūsmas par iespēju šos monstrus redzēt klātienē. Iesakām jums pašiem sameklēt Krievijas himnas versiju a la Laibach. Bet patlaban − „Yisra’el”, kura sevī ietver Izraēlas un Palestīnas himnas:

 

 

 

 

27. LISA PAPINEAU mūsu muzikālajā redzeslokā nonāca līdz ar Wim Venders filmas par Pina Bausch (2011) skaņu celiņu, kas rosināja izzināt šo Anglijas mūziķi. Dziesmā „Sorry I Cannot English” levitējošā psihodēlija Lisas balsī rada vēlmi savas kustības iepludināt dziesmas lēnīgajā straumē. Un rodas nesatricināma pārliecība, ka viņa un viņas mūzika ir absolūts vienums:

 

 

 

 

28. Visu mūsdienu psihodēlisko sieviešu kārtas dziedātāju garīgā māte − KATE BUSH.  Nav tā, ka varētu šo angļu bērnišķīgo lēdiju klausīties no rīta līdz vakaram, bet dažkārt tik ļoti gribās ko tik dzidru, nesamākslotu un aizkustinošu kā 1978. gada dziesmas „Lionheart” perfomance. Mūsdienās ar visiem prātam neaptveramajiem gaismas šoviem un video instalācijām fonā ir teju grūti saprast, ka publiku var nokautēt šādi − sēžot uz skatuves malas neiedomājamā zaļā kostīmā un vienkārši dziedot. Bet ticam, ka Kate Bush to varētu arī šodien:

 

 

 

 

29. Britu mūziķis un elektroniskās mūzikas producents GHOSTPOET (īstajā vārdā Obaro Ejimiwe). Viņam šogad ir iznācis debijas albums „Peanut Butter Blues & Melancholy Jam”, kur teju vai pārdroši miksēta kopā prātu mulsinoša spokaina elektronika ar balss rečitāciju un blūza elementiem. Pārliecinošs konceptuāls darbs, bet pie NicePlace Ghostpoet „atnāca” atkal pavisam nejauši, Valtam iekš Vimeo skatoties Black Cab Sessions. Te mūziķis ir dabiski šarmants bez pārgudriem elektroniskiem viķeriem:

 

 

 

 

30. Fenomenāli kabarē stila teatrāļi, melnā humora iemiesotāji un lieliski mūziķi „Tiger Lillies” ar „Bully Boys”. Kopš pabijām viņu šovā Rīgā, Sapņu fabrikā 2007. gada pavasarī, šis trio NicePlace ir nobūris. Pat tik ļoti, ka pirms diviem gadiem, braucot uz Sarajevu, metām līkumu caur Budapeštu, lai atkārtoti pabūtu viņu koncertā. Viņi, protams, ir briti: